Informācija pa tālruni: +370 61170170

Kressalāti

Kressalāti

Kressalāti

Kressalātu, ko dēvē arī par dārza piparu kresi vai piparu zāli, dzimtene ir Āfrikas ziemeļaustrumu un Āzijas dienvidrietumu reģioni. Piederīgi ūdenskrešu dzimtai.

100g kressalātu – 11 kcal

Kressalāti ir bagāti ar organismā viegli absorbējamiem joda savienojumiem. Vēl jo vairāk - kressalāti satur A, B1, B2, E, PP vitamīnus, kā arī sēru, hromu, kāliju, mangānu, magniju  un kalciju.

Dārzā un mājās

Kressalātu asniņi ir zaļgani, tos var izaudzēt pat dzīvoklī jebkurā gada laikā. Der atcerēties, ka kressalāti nav tikai asni. Šis  augs spēj sasniegt pat 30 - 60 centimetru augstumu. Kressalātu lapiņas ir ļoti maigas, tāpēc ir vērts padomāt, vai tos nesākt audzēt arī dārzā. Svaigas kressalātu lapiņas griež kā maurlokus, pievieno biezpienam, zupām un salātiem. Tās var arī vienkārši pārbirdināt sviestmaizei.

Daudzpusīgs ārstniecības līdzeklis

Kressalāti ir labi pazīstams ārstniecības līdzeklis ādas vēža gadījumos. Tie dezinficē mutes dobumu un gremošanas sistēmu. Tos var iekļaut grūtnieču, bērnu, kā arī tādu cilvēku ēdienkartē, kuri cieš no spēka izsīkuma. Pārmērīga to lietošana gan nav ieteicama, jo  augam ir spēcīga urīndzenoša iedarbība.

Kā likvidēt vasaras raibumus un iegūt skaistus matus

Kressalāti ir arī lielisks kosmētikas līdzeklis - tie uzlabo ādas un nagu stāvokli, likvidē izsitumus un ēdi. Ir vērtīgi zināt, ka franču sievietes, lai likvidētu vasaras raibumus un tumšos vecuma plankumus, lietoja kressalātu sulu, kurai ir spēcīga balinoša iedarbība.

Dāvana faraoniem

Kressalāti sasniedza Eiropu jau sensenos laikos, kad tos audzēja Grieķijā un Romā. Senajā Ēģiptē šis augs tika augsti vērtēts, to dāvāja faraoniem, kuri jau atdusējās piramīdās. Senos laikos Eiropā kressalātus izmantoja ārstnieciskos nolūkos kā līdzekli, kas vairo skaistumu un palīdz vairogdziedzera darbības traucējumu gadījumā.