Informācija pa tālruni: +370 61170170

Melnsaknes

Melnsaknes

Melnsaknes

Melnsakne ir kurvjziežu dzimtas sakņaugs. Tā nākusi no Dienvidāzijas un Vidusāzijas reģiona.

100g melnsaknes – 17 kcal

Melnsakne satur nātriju, kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, fosforu, hloru, karotīnu un vitamīnus E, B1, B2, C  un PP.

Saldēta vai konservēta

Melnsaknes garša ir līdzīga sparģeļu garšai, bet maigāka. Pirms lietošanas sakne rūpīgi jānomazgā, jānomizo (vislabāk to darīt gumijas cimdos, jo tai ir sarkana, krāsojoša sula). Auga ēdamās daļas ir sakne un lapas. Melnsakni var lieliski sasaldēt vai konservēt, jo gan saldētā, gan konservētā veidā dārzenis saglabā savu  uzturvērtību.

Melnsakne labi garšo, tai ir ārstnieciskas īpašības

Melnsaknē ir daudz barības vielu, vitamīnu, un tai ir lieliska garša. To izmanto fitoterapijā kā ārstniecības augu, kas noder sirds slimību ārstēšanā un kā sāpju nomierinošs līdzeklis. Glikozīdi piešķir saknei patīkamu garšu un tā ir lietojama diētās, it īpaši barības vada saslimšanas gadījumos.

Ja sparģeļi šķiet pārāk dārgi

Melnsakni bieži uzskata par daudz dārgāko sparģeļu līdzinieci. To sauc arī par ziemas sparģeli, jo tā ir pieejama arī vēsajos gadalaikos.

Melnsakne un čūsku inde

Melnsakni kā dārzeni sāka kultivēt 16.,17. gadsimtā. Pirms tam to audzēja kā ārstniecības līdzekli, kas palīdz pret čūsku indi, tāpēc izplatītākais  tās nosaukums ir „čūsku zāle”.