Informācija pa tālruni: +370 61170170

Pastinaki

Pastinaki

Pastinaki

Pastinaki aug savvaļā, Eiropā un dažās Āzijas daļā. Tiek kultivēti arī kā dārzeņi.

100g pastinaka – 56 kcal

Pastinaks satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, šķiedrvielas, kāliju, kalciju, fosforu, magniju, nātriju, dzelzi, cinku un vitamīnus A, B1, B2, B6, C, E, PP, kā arī folijskābi.

Modernais pastinaks

Senatnē un Viduslaikos,  pirms cieņā nāca kartupeļi, pastinakus audzēja ļoti bieži. Iegarenā vai apaļā sakne satur aromātisku mīkstumu ar unikālu, saldu un pikantu garšu. To var lietot svaigu, izmantot salātos, gatavot pastēti vai gatavot kopā ar citiem dārzeņiem. Pastinaku var pievienot zupām,  plāceņiem, dārzeņiem un skābiem kāpostiem.

Labvēlīgi ietekmē visas asins grupas

Pastinaks satur daudz barības vielu, tas ir saderīgs ar visām asins grupām,  satur ēteriskās eļļas, kumarīnu, furanokumarīnu, glikozīdus, tauku eļļas un flavonoīdus. Pastinakam ir urīndzenoša iedarbība, tas attīra organismu no toksīniem, tam ir arī pretreimatiska iedarbība. Pastinaks veicina ēstgribu, tajā ir alkaloīdi un diezgan daudz kaloriju. Tas tiek izmantots arī nierakmeņu ārstēšanā.

Pastinaku vai pētersīli?

Pastinaku  bieži jauc ar pētersīļa sakni. Kā tos atšķirt? Salīdzinot ar pētersīļa sakni, pastinaka sakne ir gludāka, tajā ir mazāk rievu, saknes augšpusē ir brūns aplītis, saknes garša nedaudz atgādina burkāna garšu.

Ne vien cilvēkiem

Pastinaks ir vērtīgs arī kā dzīvnieku barība. Uzskata, ka tad, ja dzīvnieki ir baroti ar šo dārzeni, to  gaļa ir daudz garšīgāka.