Informācija pa tālruni: +370 61170170

Pupas

Pupas

Pupas

Tauriņziežu jeb pupu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs augs. To audzē barojošo pākstu vai tajās augošo sēklu dēļ. Pupu dzimtene ir Centrālamerika, Dienvidamerika un Indija. Mūsdienās pupas audzē visā pasaulē.

100g pupiņu - no 26 līdz 346 kcal

Pupiņās ir  augu olbaltumvielas, kalcijs, fosfors, kālijs, dzelzs, vitamīni B1, B6, C, K.

Pupiņas ēd ar visām pākstīm

Itāļi un francūži ir izaudzējuši pupas ar nelielu šķiedrvielu saturu. Uzturā tām lieto  pākstis kopā ar pupiņām.

Barojošās sēklas

Gandrīz katrai pupu pasugai ir šķiedrainas pākstis, tās audzē sēklu iegūšanai, kurām ir liela uzturvērtība. Pupas izkaltē un šādi arī uzglabā. Lai no tām varētu sagatavot dažādus ēdienus, neilgi pirms izmantošanas pupas izmērcē ūdenī.

Pupas, rīss, kartupeļi

Pupas savvaļā aug Amerikas un Āzijas tropiskajās zonās. Pākstīs parasti ir vairākas sēklas. Īpaši daudz dažādu pasugu un veidu pupas audzē Dienvidamerikā, kur cilvēkiem tās ir galvenais pārtikas produkts, tikpat svarīgs kā rīsi Āzijā vai kartupeļi  Eiropā.

Lielā pupu dzimta

Pasaulē ir apmēram 200 dažādu pupu sugu. Vispopulārākās ir franču krūmu pupiņas (zaļas un  dzeltenas), baltās pupas, sarkanās pupas (Kidney), Borlotti,  daudzziedu pupiņas  (meksikāņu) u.c.

Pasaules valdniece

Uzskata, ka pupas ir apmēram 8000 gadu sens kultūraugs. Pupa ir viena no pirmskolumba Amerikas virtuves „trīs māsām“ (līdzās kukurūzai un ķirbjiem). Acteki audzēja “ayacolt” jeb pupas kopā ar kukurūzu, pa kuru pupas varēja vīties. Mūsdienās pupas ir viens no galvenajiem augu olbaltumvielu avotiem pasaulē un atrodamas visu zemju virtuvēs. Kopumā ir apmēram 30 000 pupu paveidu, tai skaitā vairāk nekā 500 cilvēka radītas šķirnes.

PRODUKTI AR ŠO DĀRZEŅI

RECEPTES AR ŠO DĀRZEŅI