Informācija pa tālruni: +370 61170170

Redīsi

Redīsi

Redīsi

Redīsu  dzimtene ir Dienvidāzija. Tagad tie aug daudzos pasaules reģionos. Redīsu vēsture sniedzas tālā senatnē.

100g redīsu – 14 kcal

Redīsi satur  nātriju, sēru, kalciju, dzelzi, magniju, fosforu, varu, hloru, vitamīnus A, B1, B2, C, E un PP (niacīnu).

Vislabāk redīsus ēst svaigā veidā

Veselīgāk redīsus ēst svaigus, salātos vai uz sviestmaizes. Tos var arī sutināt vai vārīt. Ēdamas ir arī redīsu lapas - tās var pievienot salātiem, svaigiem gurķiem un puraviem. Lapām ir tikpat liela uzturvērtība kā saknēm.

Veselībai

Redīsi uzlabo gremošanu un mazina grēmas. Tie arī likvidē pārāk lielu skābes daudzumu organismā, skalo nieres, kavē nierakmeņu veidošanos. Redīsi labvēlīgi ietekmē redzi un mazina klepu. Cilvēkiem, kuri slimo ar artrītu, redīsi jāiekļauj savā diētā.

Lieliska atmiņa

Tautas medicīnā valda uzskats, ka redīsi veicinot domāšanas procesus, uzlabojot atmiņu, attīrot prātu no nevajadzīgas informācijas, stimulējot to darboties.

Skaistumam

Redīsu, gluži tāpat kā rāceni, sauc par skaisto matu dārzeni. Tas padara matus kuplākus un spīdīgākus, uzlabo ādas un nagu stāvokli. Tiem, kuri vēlas novājēt, arī būtu savā uzturā jāiekļauj redīsi. Redīsi rada sāta sajūtu, bet  nerada tauku rezerves, tāpēc tie ir svarīga novājēšanas diētu sastāvdaļa.