Informācija pa tālruni: +370 61170170

Šampinjoni

Šampinjoni

Šampinjoni

Šampinjonus audzē, lai izmantotu to baltās cepurītes un kātiņus. Audzē galvenokārt Eiropā un angliski runājošajās valstīs.

100g šampinjonu – 15 kcal

Šampinjoni satur šķiedrvielas, vitamīnus D, E, PP un B grupas vitamīnus, kā arī dzelzi, kāliju, fosforu un cinku.

Aizsargājošās cepurītes

Nelielā nātrija satura dēļ šampinjonus var lieliski izmantot bezsāls diētās. Tā kā šampinjoni nesatur cukurus un taukus, tos droši var lietot arī diabētiķi. Cinks šampinjonu sastāvā mobilizē organisma imūno sistēmu.

…un aizmirsti par galvas sāpēm!

Šampinjoni satur vairāk B grupas vitamīnu nekā svaigie dārzeņi. Tajos daudz riboflavīna jeb B2 , kas mazina galvas sāpju biežumu cilvēkiem, kuri cieš no migrēnām.Galvas sāpes var izraisīt arī nogurums, bet to mazina pantotēnskābe.

Veselīgs izskats

Šampinjoni ļoti labi ietekmē mūsu ādas un vispārējo veselības stāvokli.  Cilvēkiem, kuriem rūp savs izskats, tie jāiekļauj savā ikdienas uzturā it īpaši tad, ja ir nosliece uz tuklumu (šampinjonos ir ļoti maz kaloriju).

Tikai nemirstīgajiem

Šampinjoni bija “dievu ēdiens” jau Ēģiptes faraonu laikos. Ēģiptieši uzskatīja, ka sēņu  lietošana uzturā nodrošinās nemirstību, kuru pelnījuši tikai faraoni.  Vienkāršajam cilvēkam nebija tiesību tās aizskart, kur nu vēl ēst.

Tieši no Parīzes

17. gadsimta Eiropā francūži bija pirmie šampinjonu audzētāji. Iespēju izaudzēt „pieradinātas” sēnes nejauši atklāja meloņu audzētāji kādā rajonā tuvu Parīzei. Tā nu šī sēne ieguva nosaukumu „Parīzes sēne”. 17. gadsimtā kāds Parīzes dārznieks pamanīja, ka ideālie šampinjonu audzēšanas apstākļi  ir pazemes alas.

Izredzētajiem

Jau daudzus gadsimtus pašaudzēti šampinjoni bija tikai bagāto delikatese. Džordžs IV savā Londonas pilī, domājams, bija vēlējis iekārtot telpas šampinjonu audzēšanai.

PRODUKTI AR ŠO DĀRZEŅI

RECEPTES AR ŠO DĀRZEŅI