Informācija pa tālruni: +370 61170170

Jaunums: 2016 ir pākšaugu gads

 

 

 

 

 

 

 

         
       
          2013. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 2016. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko pākšaugu gadu. Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir izcelt pākšaugus kā nozīmīgu olbaltumvielu un citu uzturvielu avotu. Tādēļ aicinām Jūs uzzināt vairāk par pākšaugiem.
 

Kas ir pākšaugi?

Pākšaugi ir ēdamas pākšaugu dzimtas sēklas. Šīs sēklas aug dažādu formu, izmēru un krāsu pākstīs. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija nosauc 11 pākšaugu tipus: parastās jeb dārza pupiņas, dārza (cūku) pupas, zirņi, aunazirņi, lopbarības pupas, cūku zirņi, Vigna subterranea sugas pupiņas, lēcas, vīķi, lupīnas u. c. Pākšaugi ir viegli pagatavojami, tie ir veselīgi un uzturvielām bagāti. Pākšaugu audzēšanu var uzskatīt par dabai draudzīgu, jo augšanas laikā tie samazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un uzlabo augsnes stāvokli. Turklāt, lai izaudzētu šos dārzeņus, nav nepieciešams liels ūdens daudzums.

Pākšaugi kā partneris veselīgākam uzturam!

Pākšaugi ir olbaltumvielu avots, kas satur maz tauku, bet daudz šķiedrvielu. Pākšaugi bagātīgi satur arī nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, piemēram, dzelzi, kāliju un folijskābi. Pākšaugi apgādā organismu ar vajadzīgām uzturvielām, ko iesaka kā veselīga uztura sastāvdaļu. Lielākā daļa no nacionālajām uztura vadlīnijām iesaka iekļaut pākšaugus ikdienas uzturā. Zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka cilvēki, kas dienā apēd vismaz pusi tases pākšaugu, uzņem vairāk šķiedrvielu, olbaltumvielu, kālija, folijskābes, cinka, dzelzs un magnija, kā arī uzņem mazāk piesātināto tauku. Pākšaugi ir svarīgs augu olbaltumvielu avots. Pupiņās, lēcās, aunazirņos un zirņos esošais olbaltumvielu daudzums ir 2–3 reizes lielāks nekā graudaugu kultūrās, tādās kā kvieši, rīsi, balandas, auzas, mieži un kukurūza. Piemēram, apēdot pusi tases lēcu, uzņemsiet tikpat olbaltumvielu, cik apēdot vienu tasi balandu vai divas tases rīsu vai kukurūzas. Salīdzinājumā ar dzīvnieku un citu augu izcelsmes olbaltumvielu avotiem pākšaugi ir lētāki un ekoloģiskāki.

Visas olbaltumvielas veido divdesmit dažādas aminoskābes, deviņas no tām tiek sauktas par nepieciešamajām, jo organisms pats tās neražo, tāpēc mums tās ir jāuzņem ar pārtiku. Daudzu augu izcelsmes proteīnu sastāvā nav vismaz vienas nepieciešamās aminoskābes. Tāpēc ir lietderīgi lietot uzturā dažādu veidu augu un dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, jo tā var apgādāt organismu ar visām nepieciešamajām aminoskābēm.

Pākšaugi bagātīgi satur šķiedrvielas un citus labos ogļhidrātus

Viena pagatavota pākšaugu tase nodrošina vairāk nekā pusi no dienas šķiedrvielu devas. Turklāt pākšaugi satur gan šķīstošās, gan nešķīstošās šķiedrvielas. Šķīstošās šķiedrvielas palīdz uzturēt ķermeņa svaru, samazināt cukura un holesterīna līmeni asinīs. Nešķīstošās šķiedrvielas veicina labu kuņģa darbību un regulāru vēdera izeju. Pākšaugi ir nozīmīga veselīga un sabalansēta uztura sastāvdaļa. Pākšaugu lietošana ikdienas uzturā var samazināt risku saslimt ar vēzi, diabētu, dažādām sirds un asinsvadu slimībām. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem ir iespējams izvairīties aptuveni no 80 % sirds slimību, insulta un otrā tipa cukura diabēta, kā arī aptuveni trešdaļas dažāda tipa vēža saslimšanām, ja tiek izskausti tādi riska faktori kā neveselīgi ēšanas paradumi. Tāpēc ir svarīgi veicināt pozitīvas uztura tendences, kur nozīmīga loma ir pākšaugu lietošanai ikdienā. Tas ir īpaši svarīgi valstīs, kurās biežāk lieto dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas vai graudus.

Zinātniskajos pētījumos ir pierādīts, ka pākšaugu kultūru lietošana uzturā ir saistāma ar ilgdzīvotājām tautām, piemēram, japāņiem (uzturā lieto daudz sojas pupiņu, tofu, nato, miso), zviedriem (brūnās pupiņas, zirņi) un Vidusjūras tautām (lēcas, aunazirņi, baltās pupiņas). Līdz ar to pākšaugu lietošana ikdienas uzturā, iespējams, ir saistīta ar ilgdzīvošanu.