Informācija pa tālruni: +370 61170170

Bietes

Bietes

Bietes

Balandu dzimtai piederošs augs, kas tiek kultivēts tā sakņu un lapu dēļ. Tas atrodams visos kontinentos.

100g biešu - 37 kcal

Satur ogļhidrātus, šķiedrvielas, kāliju, fosforu, kalciju, magniju, dzelzi, cinku, vitamīnus C, B1, B5, B6, PP, E, folijskābi, provitaminu A.

Stipri kauli, veselīgi zobi

Biešu ēšana var būt svētīga kauliem un zobiem, jo tās satur kalciju, kura trūkums organismā radīt zobu aplikumu, izraisīt saslimšanu ar rahītu, osteoporozi, bērniem var rasties attīstības traucējumi.

Sabiedriskiem cilvēkiem

Sakarā ar to, ka bietēs ir ogļhidrāti, vitamīns C, kālijs un folijskābe, bietes vislabāk attīra  organismu, pasargā no mazasinības, mazina nogurumu, kā arī mazina risku saslimt ar vēzi.

Kulta biete

Daudzveidīgās mūsdienu biešu sugas ir radušās no savvaļas bietes, kura aug Tālajos Austrumos un Indijā. Pirmo reizi biete pieminēta Babilonijā. To augsti vērtēja senie grieķi, kuri  bietes izmantoja, godinot Apolonu. Kādreiz ēda tikai biešu lapas, bet sakni izmantoja ārstnieciskos nolūkos. 14. gadsimtā  bietes sāk audzēt Ziemeļeiropā. Napoleona laikā pieauga cukurbiešu izplatība, un mūsdienās aiz cukurniedrēm tās ir otrs lielākais apjoma ziņā cukura ieguves avots. Bietes ir Austrumeiropas kulta zupas „boršča“ galvenā sastāvdaļa. 

PRODUKTI AR ŠO DĀRZEŅI

RECEPTES AR ŠO DĀRZEŅI