Informācija pa tālruni: +370 61170170

Melnsaknes

Melnsaknes

Melnsaknes

Melnsakne ir kurvjziežu dzimtas sakņaugs. Tā nākusi no Dienvidāzijas un Vidusāzijas reģiona.

100g melnsaknes – 17 kcal

Melnsakne satur nātriju, kāliju, magniju, kalciju, dzelzi, fosforu, hloru, karotīnu un vitamīnus E, B1, B2, C , un PP.

Saldētā, konservētā un citos veidos

Melnsaknes garša ir līdzīga sparģeļu garšai, bet maigāka. Pirms lietošanas sakne rūpīgi jānomazgā, jānomizo (vislabāk to darīt gumijas cimdos), jo tai ir sarkana, krāsojoša sula. Auga ēdamā daļa ir sakne un lapas. Melnsakni var lieliski sasaldēt vai konservēt, jo gan saldētā, gan konservētā veidā dārzenis saglabā savu  uzturvērtību.

Melnsakne labi garšo, tai ir ārstnieciskas īpašības

Melnsaknē ir daudz barības vielu, vitamīnu, un tai ir lieliska garša. To izmanto fitoterapijā  kā ārstniecības augu, kas noder sirds slimību terapijā, un kā sāpju nomierinošs līdzeklis. Glikozīdi piešķir saknei patīkamu garšu, tāpēc tā lietojama diētās, jo īpaši barības vada saslimšanas gadījumos.

Ja sparģeļi šķiet pārāk dārgi

Melnsakni bieži uzskata par daudz dārgāko sparģeļu līdzinieci. To sauc arī par ziemas sparģeli, jo tā ir pieejama arī vēsajos gadalaikos.

Melnsakne un čūsku inde

Melnsakni kā dārzeni sāka kultivēt laikā starp 16. un 17. gadsimtu. Pirms tam to audzēja kā ārstniecības līdzekli pret čūsku indi, tāpēc tās izplatītākais  nosaukums ir „čūsku zāle”.

PRODUKTI AR ŠO DĀRZEŅI

RECEPTES AR ŠO DĀRZEŅI