Uztura ieradumi pastāvīgi mainās, un aizvien vairāk cilvēku meklē līdzsvarotu un ilgtspējīgu pieeju pārtikai. Viena no alternatīvām, kas kļūst aizvien populārāka, – fleksitārs uzturs, kurā tiek saskaņots augu valsts produktu un mērens dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš. Atšķirībā no veģetārisma vai vegānisma fleksitārisms neparedz stingrus ierobežojumus. Tieši tādēļ tā ir pievilcīga izvēle tiem, kuri vēlas ēst veselīgāk, taču nevēlas pilnībā atteikties no gaļas produktiem. Šis elastīgais uztura veids ir ne tikai labvēlīgs veselībai, bet arī mazina ekoloģisko pēdu. Šajā tīmekļa žurnāla rakstā uzzināsiet par fleksitāra uztura pamatprincipiem, priekšrocībām un ieteikumiem, kā sākt ievērot šo dzīvesveidu.
Fleksitārs uzturs – kam tas ir piemērots?
Pēc būtības, fleksitārisms ir līdzsvarota pieeja pārtikai, tas mudina patērēt vairāk augu valsts produktu, taču neliek pilnībā atteikties no gaļas (plašāk par to, kas ir fleksitārs uzturs, rakstījām citā sava tīmekļa žurnāla rakstā). Respektīvi, tas ļauj elastīgi veidot savu uzturu, ņemot vērā individuālās vajadzības un dzīvesveidu. Fleksitārieši bieži izvēlas augstas kvalitātes, ētiski audzētu gaļu un cenšas patērēt mazāk pārstrādātu produktu. Tādēļ tas ir kompromiss tiem, kuri vēlas pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, taču nevēlas atteikties no dzīvnieku izcelsmes izstrādājumiem.
Fleksitārisms: 3 šīs diētas pamatprincipi
Fleksitārisma pamatā ir daži pamatprincipi, kas ļauj ievērot veselīgu un līdzsvarotu dzīvesveidu. Turpinājumā sīkāk par ikvienu no tiem.
Prioritāte augu valsts produktiem. Šā uztura pamats ir augļi, svaigi dārzeņi un pākšaugi, rieksti, sēklas un pilngraudu produkti. Visi šie produkti ir galvenais enerģijas avots, jo nodrošina organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām.
Mazāks, bet kvalitatīvāku dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš. Fleksitārieši izvēlas ekoloģisku, ētiski audzētu gaļu, zivis, olas un piena produktus, kā arī cenšas uzturā lietot pēc iespējas mazāk pārstrādātu izstrādājumu. Viņi patērē arī pēc iespējas mazāk saldumu un pārtikas produktus ar pievienotu cukuru.
- Elastīgums. Tā kā fleksitārisms neparedz stingrus noteikumus, ikviens fleksitārietis uzturu var pielāgot saskaņā ar savām vajadzībām. Vieni atsakās no dzīvnieku izcelsmes izstrādājumiem 2 dienas nedēļā, bet citi – 4 vai vairāk. Viss ir atkarīgs no individuālajām vajadzībām un iespējām.
Šādi uztura principi mudina pievērst uzmanību patērētajai pārtikai, bet par olbaltumvielu pamatu izvēlēties augu valsts labumus. Šim mērķim ir lieliski piemērotas sēklas, rieksti un “Bonduelle” produkti, piemēram, baltās pupiņas, turku zirņi, lēcas, zirņi u.tml. Fleksitārietis, rūpējoties par atbilstoši sabalansētu uzturu, nodrošina, lai organisms saņemtu visas nepieciešamās uzturvielas.
Fleksitāra uztura priekšrocības
Fleksitārisms nāk par labu gan organismam, gan videi. Tas ne tikai ļaut atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, bet arī samazina hronisko slimību rašanās risku. Turpinājumā – sīkāk par šāda dzīvesveida priekšrocībām.
Labāka pašsajūta. Tā kā uztura pamatā ir augu valsts produkti, fleksitāriešu organisms tiek nodrošināts ar lielāku šķiedrvielu, antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Visas šīs vielas spēcina imūnsistēmu, uzlabo gremošanu un mazina iekaisumus organismā. Pateicoties tam, var samazināt sirds un asinsvadu slimību, augsta asinsspiediena, aptaukošanās un arī 2. tipa diabēta risku.
Ilgtspējīgāka vide. Fleksitārisms atstāj labvēlīgu ietekmi arī uz vidi, jo samazina gaļas industrijas izraisīto ietekmi. Lopkopība ir viens no lielākajiem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu avotiem, tāpēc mazāks dzīvnieku izcelsmes izstrādājumu patēriņš ļauj samazināt oglekļa dioksīda emisijas, ūdens patēriņu un mežu izciršanu. Turklāt fleksitārs uzturs ir labvēlīgāks videi arī tāpēc, ka augu valsts produktu audzēšanai tiek patērēts mazāk dabas resursu, salīdzinot ar gaļas ražošanu.
- Ekonomiskās priekšrocības. Augu valsts produkti bieži maksā mazāk nekā gaļa, zivis vai citi dzīvnieku izcelsmes produkti. Tādēļ, samazinot pārstrādāto produktu patēriņu, fleksitārieši var ne tikai uzlabot pašsajūtu, bet arī ietaupīt.
Acīmredzams, ka ir ne viens vien iemesls, kāpēc ir vērts uzsākt šādu dzīvesveidu. Tā ir lieliska izvēle visiem, kuru mērķis ir veselīgāks dzīvesveids, rūpes par vidi un vēlme samazināt izdevumus par pārtiku.
Fleksitārs uzturs – ar ko sākt?
Tā kā fleksitārisms neparedz stingrus noteikumus vai pēkšņas izmaiņas, uzsākt šādu dzīvesveidu nav sarežģīti. Svarīgākais – pakāpeniski samazināt gaļas patēriņu un iekļaut savā uzturā vairāk augus valsts produktu. Lūk, daži noderīgi ieteikumi:
- vienu vai divas reizes nedēļā gatavojiet ēdienu, izmantojot tikai augu valsts produktus;
- meklējiet receptes, kuru pamats ir dārzeņi, pākšaugi, un eksperimentējiet;
- rūpējieties par olbaltumvielu līdzsvaru;
- izvēlieties ekoloģisku, ilgtspējīgi audzētu gaļu un citus produktus.
Pakāpeniski samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu, vieglāk pieradīsiet pie jauniem ēdieniem un garšām. Ir tik daudz lielisku recepšu, kurās galvenā loma ir dārzeņiem, pākšaugiem un riekstiem. Tāpēc izmēģiniet dažādus ēdienus, piemēram, salātus ar bietēm un pupiņām, zupu ar turku zirņiem vai augu izcelsmes burgerus. Ja jums nepieciešams vairāk recepšu ideju, meklējiet tās šeit.
Ir svarīgi parūpēties arī par olbaltumvielu līdzsvaru, tāpēc uzturā ieteicams iekļaut fermentētus produktus, piemēram, tofu, kas labvēlīgi iedarbojas uz zarnu mikrofloru. Dienās, kad tiek gatavota gaļa vai zivis, labāk izvēlēties ekoloģiskus produktus un gatavot mazāku to daudzumu. Tādējādi jūsu uzturs būs veselīgāks, turklāt tiks samazināta negatīvā ietekme uz vidi.
Fleksitārisms veicina elastīgu pieeju uzturam un ilgtspējīga uztura patēriņu, kas savukārt nāk par labu gan veselībai, gan videi. Uztura pamatprincipi veicina pakāpenisku gaļas patēriņa mazināšanu un mudina iekļaut uzturā vairāk augu valsts produktu. Fleksitārisms nav stingra diēta, tas ir dzīvesveids, kuru ikviens fleksitārietis var pielāgot saskaņā ar savām vajadzībām. Svarīgākais, atrast līdzsvaru un izbaudīt veselīgus un daudzveidīgus ēdienus