1. >Kopš 1853
  2. >Pesticīdu ierobežošana

Svarīga apņemšanās, kas ietekmē veselību un vidi

Audzējot dārzeņus, tiem bieži "uzbrūk" nevēlami organismi, kas var izraisīt dažādas augu slimības. Vieglākais ceļš, kā tos iznīcināt – pesticīdi. Pesticīdi ir ķīmiskas vielas, kas tiek izmantotas nevēlamu organismu iznīcināšanai. Diemžēl šīs vielas iznīcina ne tikai nevēlamos, bet arī augsnei nepieciešamos organismus. Cilvēks ar pesticīdiem var pat saindēties! Lai no tā visa izvairītos, mēs ierobežojam pesticīdus un to lietošanu cenšamies samazināt līdz minimumam.

Kukurūzu mēs jau audzējam bez pesticīdiem! 

Svarīga apņemšanās saistībā ar veselību un vidi

Frāze “bez pesticīdu atliekām” nozīmē, ka attiecībā uz pārbaudītajiem ķīmiskajiem pesticīdiem netika konstatēta neviena aktīvā viela. Veicot analīzi ārējās neatkarīgās un akreditētās laboratorijās, pārbaudīto produktu pesticīdu atlieku koncentrācijai jābūt mazākai par 0,01 mg/kg. Laboratorijas testos mūsu kukurūza tika pārbaudīta uz vairāk nekā 500 pesticīdu veidiem.* Mūsu kukurūza nesatur nevienu no tiem. Šie izstrādājumi ir marķēti ar logotipu “BEZ”.

*Vārds “pesticīds” ir vispārīgs termins, ar ko apzīmē ķīmiskās vielas, ko izmanto, lai kontrolētu dzīvos organismus, kas kaitīgi kultūraugiem. Tos lieto lauksaimniecībā, lai pasargātu augus no kaitēkļiem vai slimībām un lai ierobežotu nezāles.

Ilgtermiņa sadarbība ar vairāk nekā 2000 lauksaimniekiem visā Eiropā sniedz iespēju palīdzēt šiem zemniekiem sākt izmantot alternatīvas agroekoloģiskas metodes. Piemēram:

  • mehāniska nezāļu ravēšana – lai dārzeņi varētu pienācīgi augt, ir jāizrauj visas to tuvumā esošās nezāles. Mūsu lauksaimniecības partneri izmanto vismodernākās mehāniskās ravēšanas metodes. Nezāļu ravētājs ir aprīkots ar novērošanas kameru, tas šķērso augsnes virsmu un noņem nezāles ar centimetra precizitāti, nesabojājot kultūraugu rindas. Šis paņēmiens neizmanto ķīmiskos herbicīdus, tāpēc ir videi daudz nekaitīgāks un veicina bioloģisko daudzveidību.
  • starpkultūru audzēšana – lai aizsargātu augsni laikposmā starp ražas novākšanu, laukus var izmantot starpkultūru sējumam. Veģetācijas segums sastāv no dažādu augu maisījuma, kas izvēlēti atbilstīgi konkrētajām īpašībām. Augšanas laikā šie augi aizsargā augsni, jo īpaši no nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Tādējādi lauksaimniecībā starpkultūras pilda vairākas funkcijas. Dabiski aizsargā augsni, bagātina to ar svarīgiem elementiem un uzlabo tās auglību.
  • kukaiņu slazdu uzstādīšana – kaitēkļi var būtiski sabojāt dārzeņu kultūras. Tāpēc palīdzam lauksaimniekiem ieviest novatoriskus risinājumus, piemēram, kaitēkļu slazdu izmantošanu. Feromoni piesaista kaitēkli slazdam un pēc tam analizē tā īpašības (izmēru, attīstības stadiju u. tml.). Šis praktiskais rīks un savstarpēji savienotais digitālais tīkls ļauj lauksaimniekiem ātri rīkoties, tiklīdz dārzeņi ir pakļauti riskam. Lauksaimnieki saņem reāllaika brīdinājumus ar precīzu informāciju un var nekavējoties novērtēt, kādi draudi pastāv kultūraugiem un kādi pasākumi jāveic. 

 

Mēs pārbaudām novatoriskas apstrādes praksi savās trīs izmēģinājuma saimniecībās, lai nodrošinātu, ka līdz 2025. gadam visā mūsu apstrādātajā zemē izmantotu vismaz divas alternatīvas apstrādes metodes.